14 dienu atteikuma tiesības: desmit mīti un kā tas notiek patiesībā

«Likums taču atļauj 14 dienu laikā atdot visu.» Šo teikumu interneta veikalu darbinieki dzird katru dienu. Gandrīz tikpat bieži pircēji dzird pretējo: «Kaste ir atvērta, atpakaļ nepieņemam.» Abi apgalvojumi ir nepareizi.

Atteikuma tiesības ir viens no spēcīgākajiem patērētāja instrumentiem. Taču tās nav bezmaksas noma uz divām nedēļām, un tās nav arī pārdevēja labvēlības jautājums. Likums diezgan precīzi nosaka, kas notiek ar preci, naudu un piegādes izmaksām un kur beidzas pārbaude un sākas lietošana.

Šajā rakstā pa vienam izejam cauri izplatītākajiem mītiem. Katram pretī ir likuma pants, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) skaidrojums vai reāls strīds, kas izskatīts Latvijā, Igaunijā vai Eiropas Savienības Tiesā.

Kāpēc atteikuma tiesības vispār pastāv

Pērkot veikalā, jūs preci redzat, varat paņemt rokās, ieslēgt paraugu un salīdzināt ar blakus stāvošo. Pērkot internetā, redzat fotoattēlu un aprakstu. Lai šo atšķirību izlīdzinātu, Eiropas Savienības tiesības dod pircējam laiku pārdomām pēc tam, kad prece jau ir rokās.

Latvijā šīs tiesības nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 12. pants un Ministru kabineta noteikumi Nr. 255 «Noteikumi par distances līgumu». Tie pārņem Direktīvu 2011/83/ES, tāpēc pamatnoteikumi visā Eiropas Savienībā ir vienādi. Tieši tādēļ Igaunijas vai Vācijas strīdi noder arī Latvijas pircējam.

Likuma formula ir īsa: patērētājs var, «nesniedzot nekādu pamatojumu, atkāpties no distances līguma» (PTAL 12. panta pirmā daļa). Viss pārējais ir detaļas, un tieši detaļās dzimst mīti.

1. mīts: «14 dienu laikā var atdot jebkuru pirkumu»

Patiesībā: tikai to, kas pirkts distancē vai ārpus pārdevēja telpām.

Atteikuma tiesības ir piesaistītas veidam, kā noslēgts līgums, nevis precei. Distances līgums ir vienošanās, ko pircējs un pārdevējs noslēdz, neatrodoties vienā vietā: interneta veikalā, pa tālruni vai e-pastā (PTAL 10. pants). Ja televizoru nopērkat veikalā pie kases, likums 14 dienu pārdomu laiku nedod. Veikals preci var pieņemt atpakaļ pēc savas labās gribas, bet tad spēkā ir veikala, nevis likuma noteikumi.

Svarīga nianse: nozīme ir tam, kā noslēgts līgums, nevis tam, kur saņemta prece. Ja pasūtījums veikts interneta veikalā, bet prece izņemta noliktavā vai veikalā, tas joprojām ir distances līgums. LV portāla skaidrojumā 2025. gadā tas pateikts tā: «nozīme ir nevis preces piegādes veidam, bet iegādei neklātienes apstākļos».

Darbojas arī pretējais. Igaunijas Patērētāju strīdu komisija 2026. gada maijā noraidīja pircēja sūdzību par virtuves izlietni. Pircējs paraugu bija apskatījis salonā un tur saņēmis konsultāciju, bet e-pastā saņēmis tikai cenas piedāvājumu. Komisija atzina, ka līgums noslēgts veikalā, tāpēc 14 dienu tiesības uz to neattiecas.

Un vēl: atteikuma tiesības ir patērētājam, tātad fiziskai personai, kas pērk savām vajadzībām. Uzņēmums, kas pērk ledusskapi birojam, uz šo regulējumu atsaukties nevar.

2. mīts: «Termiņš sākas pasūtījuma dienā»

Patiesībā: precei termiņš sākas dienā, kad tā nonāk jūsu rokās.

Atteikuma termiņu skaita no dienas, kad pircējs vai viņa norādīta persona, kas nav pārvadātājs, preci saņēmusi. Ja vienā pasūtījumā ir vairākas preces, kuras piegādātas atsevišķi, skaita no pēdējās preces saņemšanas (MK noteikumu Nr. 255 19. punkts). Pakalpojumiem termiņš sākas līguma noslēgšanas dienā.

PTAC skaidro, ka skaitīšana faktiski sākas ar nākamo kalendāro dienu, tāpēc pircējam vienmēr ir vismaz 14 pilnas dienas. Termiņš ir ievērots, ja paziņojums nosūtīts pirms tā beigām (PTAL 12. panta otrā daļa). Atteikties drīkst arī pirms preces saņemšanas, piemēram, ja atradāt labāku piedāvājumu.

Ja pārdevējs par atteikuma tiesībām nav informējis

Ir vēl kāds mazāk zināms noteikums. 14 dienu termiņš ir spēkā tikai tad, ja pārdevējs pircēju par atteikuma tiesībām ir informējis tā, kā prasa noteikumi (MK noteikumu Nr. 255 19. punkts). Ja nav, pircējs var atteikties vēl gadu pēc parastā termiņa beigām (20. punkts) un neatbild par preces vērtības samazināšanos (PTAL 12. panta vienpadsmitā daļa).

Ar frāzi «preci var atgriezt 14 dienu laikā» nepietiek. Pirms pasūtījuma pārdevējam jāsniedz (noteikumu 5.10. apakšpunkts):

• Atteikuma tiesību nosacījumi, termiņš un kārtība: cik dienu ir, no kura brīža tās skaita, kam un kā jāpaziņo, kur un cik ilgā laikā jānodod prece.
• Atteikuma veidlapa, kuras paraugs ir noteikumu pielikumā.
• Norāde, kur vietnē atrodas atteikuma funkcija, ja līgumu slēdz tīmekļvietnē vai lietotnē.

Interneta veikalā šī informācija praksē jāsniedz divreiz:

1. Pirms pirkuma. Skaidri, saprotami un vienkāršā valodā (5. un 11. punkts). Atteikuma noteikumiem jābūt viegli atrodamiem un izlasāmiem, pirms pircējs apstiprina pasūtījumu.
2. Pēc pirkuma. Ne vēlāk kā preces piegādes brīdī pārdevējs nosūta līguma apstiprinājumu ar to pašu informāciju «pastāvīgā informācijas nesējā» (17. punkts). Tas ir e-pasts vai papīra lapa pakā, tātad teksts, kas paliek pie pircēja un ko pārdevējs vēlāk nevar izmainīt.

Ar saiti uz vietni vien nepietiek. Eiropas Savienības Tiesa lietā C-49/11 atzina: ja informācija pircējam pieejama tikai caur hipersaiti uz pārdevēja vietni, pārdevējs to nav «sniedzis» un pircējs nav «saņēmis», un parasta tīmekļvietne nav pastāvīgs informācijas nesējs. Spriedums pieņemts par iepriekšējo direktīvu, taču prasība par pastāvīgu informācijas nesēju ir saglabāta arī pašreizējos noteikumos.

Pārdevējam visvienkāršāk ir izmantot noteikumu pielikumā iekļauto paraugu ar norādījumiem par atteikuma tiesībām. Ja tas aizpildīts pareizi, informācija uzskatāma par sniegtu (7. punkts).

Kļūdu var labot. Ja pārdevējs trūkstošo informāciju nosūta gada laikā, pircējam no tās saņemšanas dienas ir 14 dienas (21. punkts).

Latvijas Patērētāju strīdu risināšanas komisija 2024. gada februārī šādi izšķīra strīdu par durvīm, kas pasūtītas pa e-pastu. Pārdevējs par atteikuma tiesībām nebija sniedzis nekādu informāciju, un komisija uzdeva atmaksāt 461 eiro avansu (lēmums Nr. 31-psrk).

3. mīts: «Pietiek preci nosūtīt atpakaļ vai neizņemt no pakomāta»

Patiesībā: pārdevējam jāsaņem skaidrs paziņojums, un pierādīt to nāksies jums.

Likums prasa informēt pārdevēju par lēmumu atkāpties no līguma, iesniedzot atteikuma veidlapu vai citu paziņojumu. Un piebilst: «Patērētāja pienākums ir pierādīt atteikuma tiesību izmantošanu» (PTAL 12. panta otrā daļa). Klusējot neizņemta paka vai bez paskaidrojuma atpakaļ nosūtīta kaste nav drošs pierādījums.

Droši ceļi ir trīs: e-pasts, pārdevēja atteikuma veidlapa vai tiešsaistes poga. Kopš 2026. gada septembra pārdevējam, kas līgumus slēdz tīmekļvietnē vai lietotnē, jānodrošina atteikuma funkcija ar uzrakstu «Atteikties no līguma» vai līdzīgu nepārprotamu formulējumu. Pēc apstiprināšanas pārdevējam bez kavēšanās jāatsūta apliecinājums ar atteikuma saturu, datumu un laiku (MK noteikumu Nr. 255 nodaļa par atteikuma funkciju).

Iemesls nav jāmin. Pārdevējs drīkst pajautāt, bet atbilde nav obligāta, un tiesības no tās nav atkarīgas.

Pēc paziņojuma sākas jauns termiņš: prece jānodod vai jānosūta atpakaļ ne vēlāk kā 14 dienu laikā (PTAL 12. panta piektā daļa). Saglabājiet sūtījuma kvīti vai pakomāta apliecinājumu.

4. mīts: «Ja iepakojums atvērts, preci atpakaļ nepieņem»

Patiesībā: iepakojuma atvēršana atteikuma tiesības neatņem.

Preci nevar novērtēt, neizņemot to no kastes. PTAC LV portāla skaidrojumā to formulē vienkārši: patērētājam ir tiesības izpakot preci, lai to apskatītu, tomēr preci nevajadzētu lietot.

Ir tikai divi gadījumi, kad tieši iepakojuma atvēršanai ir juridiska nozīme. Pirmais: aizzīmogotas preces, kuras veselības un higiēnas apsvērumu dēļ nevar atdot atpakaļ. Otrais: audioieraksti, videoieraksti un datorprogrammas, ja atvērts to iepakojums (MK noteikumu Nr. 255 22.5. un 22.9. apakšpunkts). Par tiem vēl runāsim.

Igaunijā 2026. gada janvārī strīdā par inhalatora kameru komisija to pateica vienā teikumā: tikai iepakojuma atvēršana neizslēdz patērētāja tiesības atkāpties no līguma. Pircējs bija izņēmis preci no maisiņa, lai pārbaudītu, vai tā der viņa inhalatoram. Komisija uzdeva atmaksāt visu summu.

Vai oriģinālā kaste ir obligāta? Nē, likums to neprasa. Tomēr bez kastes atdotu televizoru ir grūtāk droši pārvadāt un pārdot tālāk, un tas var ietekmēt aprēķinu par vērtības samazinājumu. Praktisks padoms: kasti un iepakojuma materiālus 14 dienas neizmetiet.

5. mīts: «14 dienas preci var lietot un pēc tam atdot»

Patiesībā: drīkst pārbaudīt, nevis lietot. Robeža ir tā pati, kas veikalā.

Likums ļauj preci izmantot tiktāl, cik vajag, lai noskaidrotu tās «raksturu, īpašības un darbību» (PTAL 12. panta vienpadsmitā daļa). Direktīvas preambulā piemērs ir pavisam sadzīvisks: apģērbu drīkst uzlaikot, bet ne valkāt. PTAC ieteikums ir vēl īsāks: nelietojiet preci, kuru vēlaties atdot atpakaļ.

Kā tas izskatās ar tehniku? Eiropas Komisijas vadlīnijās teikts, ka salīdzinājums ar to, ko pircējs var darīt veikalā, ir labs atskaites punkts, un doti piemēri. Audio un video aparātam pircējs parasti varētu pārbaudīt attēla vai skaņas kvalitāti. Turpretī sadzīves tehniku, piemēram, virtuves ierīces, kuru izmantošana neizbēgami atstāj pēdas, praktiski izmēģināt nevarētu. Arī programmatūras iestatīšana datorā nav pārbaude, un saprātīgas atiestatīšanas izmaksas var tikt ieskaitītas vērtības samazinājumā.

Tabula ir orientieris, nevis likuma teksts: katru strīdu vērtē atsevišķi.

Pelēkā zona ir ierīces ieslēgšana. PTAC 2017. gada vadlīnijās atzīts, ka elektroniku, datoru vai telefonu pārbaudes nolūkā drīkst ieslēgt un ka automātiska programmatūras uzstādīšanās nav pārmērīga lietošana. Savukārt 2025. gada paziņojumā PTAC un ECC Latvia raksta stingrāk: «apģērbu var pielaikot, bet sadzīves tehniku var vizuāli apskatīt».

Drošs orientieris ir pēdas. Jo vairāk ieslēgšana atstāj ūdeni, putekļus, pārtikas atliekas vai skrāpējumus, jo vairāk tā ir lietošana, nevis pārbaude.

Ko tas nozīmē naudā

Latvijā PTAC un ECC Latvia 2025. gada pavasarī minēja logu mazgāšanas robotus: ja pircējs ar robotu nomazgā logus un tad to atdod, interneta veikals ir tiesīgs neatmaksāt pilnu summu. Cik tieši drīkst ieturēt, labi parāda Igaunijas Patērētāju strīdu komisijas lēmumi, kas ir publiski pieejami.

• Robots putekļsūcējs par 705 eiro. Pircējs atteicās trīs dienas pēc saņemšanas, bet pirms tam bija izsūcis un izmazgājis dzīvokli. Pārdevējs vispirms atteica pavisam, tad vēlējās ieturēt vairāk nekā 135 eiro atjaunošanas izmaksu. Komisija 2026. gada janvārī noteica 10 % ieturējumu.
• Gaisa kondicionētājs par 149 eiro. Pircējs to darbināja ar piepildītu ūdens tvertni. Komisija atzina, ka tā jau ir lietošana, taču pārdevēja prasītos 30 eiro samazināja līdz 20 eiro par tīrīšanu un pārpakošanu.
• Atmiņas karte par 264,50 eiro. Pircējs to ielika ierīcē, lai pārbaudītu. Pārdevējs atsaucās uz skrāpējumiem un vēlējās ieturēt līdz 25 %. Komisija uzdeva atmaksāt visu, jo kartes ielikšana ierīcē ir parasta un neizbēgama pārbaude.
• Monitors ar ieplīsušu ekrānu. Iepakojums bija vesels, ekspertīze konstatēja mehānisku bojājumu, un pircējs nevarēja pierādīt, ka tas nav radies pie viņa. Atteikums bija iesniegts laikā, taču komisija 2021. gadā atļāva atmaksu samazināt līdz nullei.

Secinājums ir divējāds. Lietota prece nenozīmē zaudētas tiesības. Taču tā nenozīmē arī pilnu atmaksu.

Abas robežas ES Tiesa nosprauda jau 2009. gadā lietā Messner. Pārdevējs nedrīkst vispārīgi prasīt samaksu par preces lietošanu atteikuma termiņā. Taču atlīdzība ir pieļaujama, ja pircējs preci lietojis veidā, kas nav savienojams ar labu ticību un netaisnas iedzīvošanās aizliegumu.

6. mīts: «Ja prece lietota, pārdevējs var atteikt vai ieturēt, cik grib»

Patiesībā: lietošana atteikuma tiesības neatņem, un atbildība ir tikai par pamatotu vērtības samazinājumu.

Par lietošanu likums paredz atbildību par «preces vērtības samazināšanos», nevis tiesību zaudēšanu (PTAL 12. panta vienpadsmitā daļa). Atteikt atgriešanu pavisam pārdevējs drīkst tikai tad, ja uz preci attiecas kāds no noteikumos uzskaitītajiem izņēmumiem. PTAC vadlīnijās uzsvērts, ka šis saraksts ir izsmeļošs un ka bojājumi, pārmērīga lietošana vai oriģinālā iepakojuma trūkums tajā nav minēti.

Nav spēkā arī iepriekš noteikti «tarifi». LV portāla skaidrojumā 2025. gadā vērtēts interneta veikala noteikums, ka atgriežot atmaksā tikai 75 % summas. Atbilde: līguma noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar likumu (PTAL 6. pants).

Latvijas piemērs ir Patērētāju strīdu risināšanas komisijas 2025. gada oktobra lēmums par bērnu ratiem. Pircēja ar internetā pirktiem ratiem pāris stundas pastaigājās pa ielu, atklāja, ka iestrēgst jumtiņš, un atteicās no līguma. Komisija atzina, ka šāds nolietojums ir lielāks nekā izmēģinot veikalā. Taču pārdevējs nebija pamatojis un pierādījis, kāds cenas samazinājums būtu piemērojams, un prasīja 80 eiro par atgriešanu. Komisija uzdeva atmaksāt visu summu, 191,98 eiro, kopā ar piegādes maksu.

Igaunijas komisijas pieeja ir līdzīga. Vērtības samazinājuma apmērs jāpamato un jāpierāda pārdevējam, un ieturēt drīkst tikai pašu vērtības zudumu, nevis diagnostikas, atjaunošanas vai transporta izdevumus. Strīdā par logu tīrīšanas robotu pārdevējs prasīja 30 %, bet bez pierādījumiem palika pie 5 %.

Praktiski tas nozīmē: pārdevējam vajag fotoattēlus un saprotamu aprēķinu, pircējam vajag fotoattēlus pirms nosūtīšanas. Ja par summu vienoties neizdodas, strīds ir par summu, nevis par to, vai prece vispār jāpieņem atpakaļ.

7. mīts: «Nauda jāatmaksā uzreiz»

Patiesībā: pārdevējam ir 14 dienas, un tas drīkst sagaidīt preci.

Nauda jāatmaksā bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad pārdevējs saņēmis paziņojumu par atteikumu (PTAL 12. panta sestā daļa). Taču likums pārdevējam dod tiesības atmaksu aizturēt, līdz tas saņēmis preci vai pircējs iesniedzis apliecinājumu, ka prece nosūtīta atpakaļ (PTAL 12. panta astotā daļa). Ja pārdevējs pats piedāvājis preci paņemt, aizturēt naudu tas nedrīkst.

Reālais grafiks izskatās šādi.

1. Paziņojat pārdevējam par atteikumu.
2. Ne vēlāk kā 14 dienu laikā nododat vai nosūtāt preci.
3. Pārdevējs saņem preci vai jūsu apliecinājumu par nosūtīšanu.
4. Nauda tiek atmaksāta ar to pašu maksāšanas līdzekli, ar kuru maksājāt, ja vien neesat skaidri piekritis citam. Maksu par atmaksu pārdevējs prasīt nedrīkst.

Dāvanu karte naudas vietā bez pircēja skaidras piekrišanas nav atmaksa. Tā Igaunijas komisija 2025. gadā lēma strīdā par apaviem: pārdevējam bija jāatdod 75 eiro naudā, nevis dāvanu kartē.

8. mīts: «Par sūtīšanu vienmēr maksā veikals»

Patiesībā: turpceļu atmaksā pārdevējs, atpakaļceļu parasti apmaksā pircējs.

Atmaksājamajā summā ietilpst arī piegādes izdevumi, ko samaksājāt, pasūtot preci (PTAL 12. panta sestā daļa). ES Tiesa to nostiprināja jau 2010. gadā lietā Heinrich Heine: piegādes izmaksas atteikuma gadījumā nedrīkst uzlikt pircējam. Izņēmums ir viens. Ja izvēlējāties dārgāku piegādi nekā pārdevēja lētākais standarta veids, starpību neatmaksā (PTAL 12. panta septītā daļa).

Ko uzskatīt par lētāko standarta piegādi, PTAC precizēja 2026. gada oktobrī. Kāds liels interneta veikals bija noteicis, ka lētākais veids ir bezmaksas saņemšana tā veikalā, un tāpēc pakomāta maksu neatmaksāja. PTAC norādīja, ka preces saņemšana komersanta tirdzniecības vietā nav uzskatāma par piegādi, un uzdeva šo praksi pārtraukt.

Atpakaļatdošanas tiešās izmaksas sedz pircējs (PTAL 12. panta devītā daļa). Ir divi izņēmumi: pārdevējs pats apņēmies tās segt vai nav iepriekš informējis, ka tās jāsedz pircējam (MK noteikumu Nr. 255 10. punkts).

Lielgabarīta tehnikai tas nav sīkums. Ledusskapi vai veļas mašīnu pa pastu nenosūtīsi, tāpēc pārdevējam jau pirms pirkuma jānorāda, cik maksās tās atpakaļatdošana (MK noteikumu Nr. 255 5.11. apakšpunkts). Pirms pasūtāt lielo tehniku «uz izmēģinājumu», izlasiet šo summu.

Atsevišķi jārunā par pakalpojumiem. Ja atteikuma termiņa laikā pēc jūsu skaidra lūguma jau sniegts pakalpojums, piemēram, tehnikas pieslēgšana, par izpildīto daļu var nākties samaksāt samērīgu summu (MK noteikumu Nr. 255 18. un 23. punkts). Ja pārdevējs par to iepriekš nav informējis vai skaidru lūgumu nav saņēmis, par pakalpojumu nav jāmaksā (24. punkts).

9. mīts: «Atteikuma tiesības ir visām precēm» un «tehnikai tās neattiecas»

Patiesībā: izņēmumi pastāv, bet to saraksts ir slēgts un šaurs.

Izņēmumi uzskaitīti MK noteikumu Nr. 255 22. punktā. Pircējam interneta veikalā svarīgākie ir šie:

• prece izgatavota pēc pircēja norādījumiem vai ir nepārprotami personalizēta;
• prece ātri bojājas vai tai drīz beidzas derīguma termiņš;
• atvērts iepakojums precei, kuru veselības un higiēnas apsvērumu dēļ nevar atdot atpakaļ;
• atvērts audioieraksta, videoieraksta vai datorprogrammas iepakojums;
• digitālais saturs, kura piegāde sākta ar pircēja skaidru piekrišanu un apliecinājumu, ka viņš zaudē atteikuma tiesības.

Sadzīves tehnikas un elektronikas šajā sarakstā nav. Televizoram, ledusskapim, telefonam vai datoram atteikuma tiesības ir arī tad, ja kaste atvērta. Turklāt par izņēmumu pārdevējam pircējs jāinformē pirms pirkuma (MK noteikumu Nr. 255 5.13. apakšpunkts).

Higiēnas preces: šaurāk, nekā šķiet

PTAC vadlīnijās teikts tieši: Latvijas tiesību aktos nav atsevišķas kategorijas «higiēnas preces». Izņēmums darbojas, ja vienlaikus izpildās trīs nosacījumi. Prece piegādāta iepakojumā, iepakojums pasargā no veselības vai higiēnas riska, un pircējs to pēc piegādes atvēris. PTAC piemērs: aizzīmogotu skuvekļa komplektu var atdot, kamēr tas nav atvērts.

ES Tiesa 2019. gadā lietā slewo vērtēja matraci, kuram pircējs bija noņēmis aizsargplēvi. Tiesa nosprieda, ka matracis šajā izņēmumā neietilpst. Izņēmums attiecas tikai uz precēm, kuras pēc iepakojuma atvēršanas veselības vai higiēnas dēļ vairs nav pārdodamas, jo pārdevējs tās nevar iztīrīt vai dezinficēt.

Igaunijas komisija 2026. gada janvārī šo pieeju piemēroja matu veidotājam par 399 eiro. Pārdevējs atsaucās uz higiēnu, bet komisija norādīja, ka ražotājs pats paredzējis ierīces tīrīšanu, un uzdeva atmaksāt visu summu.

Latvijā PTAC pārstāve 2026. gada novembrī LSM publikācijā «Nopirki austiņas, bet neder? Atdot tās var būt neiespējami» norādīja, ka ausīs ievietojamās austiņas ir viens no izņēmumiem, uz kuru atteikuma tiesības faktiski ir ierobežotas. Tāpēc pirms pirkuma izlasiet pārdevēja norādi par šo preci un neatveriet aizzīmogoto iepakojumu, ja par izvēli neesat pārliecināts.

Pēc pasūtījuma izgatavotas preces

ES Tiesa 2020. gadā lietā Möbel Kraft nosprieda, ka izņēmums darbojas neatkarīgi no tā, vai pārdevējs izgatavošanu jau sācis. Taču «pasūtīju īpaši jums» vēl nenozīmē, ka prece ir personalizēta.

Latvijas komisija 2024. gadā atzina, ka durvis standarta izmēros no pārdevēja sortimenta nav ne personalizētas, ne īpašs pasūtījums. Citā lietā tā uzdeva atmaksāt naudu par audumu, kas nogriezts no ruļļa. Komisijas pārskatā dots orientieris: nepārprotami personalizēta prece būs, piemēram, ja uz tās uzdrukāts pircēja vārds.

10. mīts: «Ja prece ir ar defektu, tā jāpaspēj atdot 14 dienu laikā»

Patiesībā: par defektu atbild cits likuma mehānisms ar citu termiņu.

Atteikuma tiesības ir domātas gadījumam, kad prece ir kārtībā, bet jūs pārdomājāt. Ja prece ir bojāta, nedarbojas vai neatbilst aprakstam, runa ir par preces neatbilstību līguma noteikumiem. Prasījumu par to var pieteikt divu gadu laikā no piegādes dienas, un pārdevējam tas pircējam jāatgādina jau pirms pirkuma (MK noteikumu Nr. 255 5.14. apakšpunkts).

Pirmajās 14 dienās abi ceļi pārklājas. Ja internetā pirktai precei defekts atklājas uzreiz, pircējs var izvēlēties: atteikties no līguma bez paskaidrojumiem vai prasīt remontu vai apmaiņu. Igaunijas komisija 2025. gadā strīdā par akumulatoriem to pateica tieši: tiesības atkāpties nav atkarīgas no tā, vai precei ir defekts.

Pēc 14 dienām paliek prasījums par neatbilstību. Tur pircēja pozīcija pirmajā gadā ir spēcīga: Latvijas komisija 2024. gadā lietā par lietotu automašīnu atgādināja, ka tad pārdevējam jāpierāda preces atbilstība (PTAL 13. pants).

Abos gadījumos der viens padoms: pārbaudiet preci uzreiz pēc saņemšanas. Risks par bojājumiem pāriet pircējam brīdī, kad prece nonāk viņa rokās (PTAL 30.¹ pants). Iepriekš aprakstītais stāsts par monitoru rāda, cik grūti vēlāk pierādīt, ka ekrāns ieplīsis nav pie jums.

Ražotāja garantija ir trešais, brīvprātīgs mehānisms. Tā nedz aizstāj, nedz saīsina likumā noteiktās tiesības.

Kā tas notiek dzīvē: nekas nenotiek automātiski

Vēl viens mīts ir par pašu procesu: uzrakstīju pretenziju, un visiem jāsāk skriet. Īstenībā katram solim ir savs termiņš, un termiņi ir abām pusēm.

1. Paziņojums. Jūs 14 dienu laikā paziņojat pārdevējam par atteikumu un saglabājat pierādījumu.
2. Preces atdošana. Nākamo 14 dienu laikā nododat vai nosūtāt preci un saglabājat kvīti.
3. Pārbaude un atmaksa. Pārdevējs preci apskata un atmaksā naudu. Ja uzskata, ka prece lietota, tam jāpamato, kāpēc un par cik samazinājusies vērtība.
4. Rakstveida iesniegums pārdevējam. Ja vienoties neizdodas, rakstiet iesniegumu ar prasījumu un pamatojumu. Pārdevējam jāatbild 15 darbdienu laikā, un atteikums jāpamato (PTAL 26.¹ pants).
5. PTAC. Ja atbilde neapmierina, gada laikā varat vērsties PTAC, kas palīdz strīdu atrisināt (PTAL 26.² pants).
6. Patērētāju strīdu risināšanas komisija. Tā izskata strīdus par precēm, kuru cena ir no 20 līdz 14 000 eiro. Lēmumam ir ieteikuma raksturs, izpildei dotas 30 dienas. Ja pārdevējs lēmumu nepilda, PTAC to iekļauj publiskā «Melnajā sarakstā».
7. Tiesa. Pēdējais solis, ja citi nav devuši rezultātu.

Cik bieži tā notiek? PTAC dati par distances tirdzniecības uzraudzību rāda: no 2025. gada 1. janvāra līdz 1. augustam 56 % saņemto sūdzību (108 no 192) bija saistītas ar atteikuma tiesībām. Pārbaudot interneta veikalu noteikumus, PTAC neatbilstības atrada visu pārbaudīto komersantu līgumos. Viens no piemēriem ir prasība atdot preci tikai oriģinālajā iepakojumā.

Komisija 2025. gadā saņēma 376 sūdzības, gadu iepriekš 217.

Kur likums nav viennozīmīgs

Godīgi jāpasaka: ne uz visiem jautājumiem ir gatava atbilde. Četros punktos skaidrojumi atšķiras vai tiesu prakses vēl nav.

Vai pārdevējs drīkst vērtības samazinājumu ieturēt no atmaksas pats. PTAC 2017. gada vadlīnijās teikts, ka pārdevēja iebildumi par pārmērīgu lietošanu neatbrīvo no pienākuma atmaksāt naudu 14 dienu laikā un strīds risināms pārrunās vai tiesā. 2025. gada paziņojumā PTAC un ECC Latvia raksta, ka pārdevējam ir tiesības ieturēt kompensāciju no atmaksājamās summas. Kopīgais abos: summai jābūt pamatotai, un pircējs to var apstrīdēt.

Kā aprēķina vērtības samazinājumu. Likumā formulas nav. Eiropas Komisijas vadlīnijās minētas tīrīšanas un remonta izmaksas un pamatots zaudējums, ja preci vairs nevar pārdot kā jaunu. Publiski pieejamu Latvijas tiesas spriedumu, kas noteiktu aprēķina metodi, šī raksta sagatavošanas laikā atrast neizdevās.

Kur beidzas pārbaude. Elektroniku ieslēgt drīkst, sadzīves tehniku PTAC iesaka tikai apskatīt, bet robežu starp īsu ieslēgšanu un lietošanu katrā strīdā vērtē atsevišķi.

Austiņas un cita ķermenim pieguļoša tehnika. PTAC ausīs ievietojamās austiņas uzskata par izņēmumu, taču ES Tiesa par šādām precēm nav lēmusi.

Jāatceras arī avotu spēks. PTAC vadlīnijas ir iestādes viedoklis, nevis oficiāla tiesību normu interpretācija. Strīdu komisiju lēmumi Latvijā ir ieteikumi, nevis tiesu precedenti. Saistoši ir likums, Ministru kabineta noteikumi un tiesu spriedumi.

Atmiņas lapa

Pircējam

1. Pirms pirkuma izlasiet atgriešanas noteikumus: cik maksā atpakaļatdošana un vai precei ir izņēmums.
2. Saņemot preci, uzreiz to apskatiet. Ja kaut kas nav kārtībā, nofotografējiet.
3. Pārbaudiet preci tāpat kā veikalā. Kasti, plēves un piederumus saglabājiet.
4. Par atteikumu paziņojiet rakstveidā 14 dienu laikā un saglabājiet apliecinājumu.
5. Preci atdodiet 14 dienu laikā pēc paziņojuma. Pirms iepakošanas to nofotografējiet un saglabājiet sūtījuma kvīti.
6. Ja nauda nav atmaksāta vai nepiekrītat ieturējumam, rakstiet iesniegumu pārdevējam, pēc tam vērsieties PTAC.

Pārdevējam

1. Pirms pirkuma informējiet par atteikuma tiesībām, veidlapu un atpakaļatdošanas izmaksām un to pašu tekstu ielieciet pasūtījuma apstiprinājuma e-pastā. Citādi termiņš pagarinās par gadu, bet vērtības samazinājumu prasīt nevarēs.
2. Nodrošiniet tiešsaistes atteikuma funkciju un apstipriniet atteikuma saņemšanu.
3. Neprasiet oriģinālo iepakojumu kā atgriešanas nosacījumu un nerakstiet noteikumos fiksētus ieturējumus.
4. Vērtības samazinājumu pamatojiet ar fotoattēliem un aprēķinu konkrētai precei.
5. Naudu atmaksājiet 14 dienu laikā, ieskaitot lētāko standarta piegādi.

Nobeigumā

Atteikuma tiesības ir līdzsvars. Pircējam tās dod iespēju kļūdīties bez zaudējumiem, ja prece tikai apskatīta. Pārdevējam tās dod tiesības saņemt atpakaļ preci, ko var pārdot tālāk, vai pamatotu atlīdzību. Mīti rodas tad, kad viena puse atceras tikai savu daļu no šī līdzsvara.

Kā atteikums notiek 1Store.lv, aprakstīts lapā «Preču atgriešana».

Raksts ir informatīvs un neaizstāj juridisku konsultāciju. Tiesību akti pārbaudīti redakcijā, kas bija spēkā 2026. gada 11. novembrī.